2024. gada 19. septembrī

Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts vada vērienīgu vēža skrīninga projektu “EUCanScreen”, tajā iesaistītas 29 valstis

2024. gada 24.-27. septembrī Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts (LU KPMI) rīkos “EUCanScreen” projekta atklāšanas pasākumu. Šis projekts, kas apvieno 97 institūcijas no 29 valstīm, ir viena no nozīmīgākajām Eiropas Komisijas iniciatīvām vēža apkarošanas jomā. Pasākuma laikā LU Zinātņu mājā, Jelgavas ielā 3, Rīgā, medicīnas un veselības aprūpes speciālisti diskutēs par to, kā uzlabot vēža skrīninga un profilakses efektivitāti visā Eiropā.

2022. gadā Eiropas Savienības valstīs konstatēti 2,7 miljoni jauni vēžu saslimstības gadījumi, un Latvija ir viena no tām valstīm, kur mirstības rādītājs ir visaugstākais. Tādēļ Latvijā vēža agrīna diagnostika ir būtisks izaicinājums. Pilnveidojot zināšanas par vēža skrīningu, tā rezultātā – sakārtojot un precizējot nacionālās vēža skrīninga programmas, var ievērojami uzlabot sabiedrības veselību un samazināt vēža izraisīto nāves gadījumu skaitu. Turklāt Latvijai tā ir iespēja mācīties no citām valstīm, lai pārņemtu to pieredzi.

“EUCanScreen projekta īstenošana nodrošinās būtisku progresu, uzlabojot vēža skrīninga programmu efektivitāti un izlīdzinot to realizāciju Eiropas valstu starpā. Projekts sniedz mums arī unikālu iespēju veidot ciešāku sadarbību starp valstu un reģionālajām institūcijām Eiropas mērogā, uzlabojot mūsu spējas uzveikt vēzi ar sistemātisku un koordinētu pieeju,” uzsver veselības ministrs Hosams Abu Meri.

“EUCanScreen” projekta mērķis ir veicināt pieejamu un efektīvu skrīningu visās Eiropas valstīs, tostarp Latvijā. Lai to panāktu, viena no projekta prioritātēm ir palielināt sabiedrības izpratni par agrīnas diagnostikas nozīmi. Vēl cita prioritāte ir izstrādāt jaunas plaušu un kuņģa vēža skrīninga metodes. Tādēļ, sadarbojoties ar Latvijas vadošajām veselības nozares institūcijām, piemēram, Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC) un Rīgas Stradiņa universitāti (RSU), tiks uzlabotas pašreizējās skrīninga programmas un nodrošināts plašāks sabiedrības iesaistījums.

“Projektā būtiska uzmanība tiks pievērsta Eiropā noteiktajiem kvalitētes kritērijiem atbilstoša krūts, dzemdes kakla un kolorektālā (zarnu) skrīninga nodrošināšanai visās ES dalībvalstīs, un arī trīs jaunu vēža skrīninga programmu (kuņģa, prostatas un plaušu) pakāpeniskai ieviešanas uzsākšanai,” norāda institūta vadītājs prof. Mārcis Leja.

Projektā īpaša uzmanība tiek pievērsta četriem izplatītākajiem vēža veidiem – krūts, dzemdes kakla, kolorektālā un prostatas vēža – agrīnu diagnostiku.

Projekts "Implementation of cancer screening programmes (EUCanScreen)", LU reģistrācijas Nr. ZD2024/21709, finansēts no Eiropas Savienības EU4Health programmas, Granta līgums Nr. 101162959.

 

2024. gada 16. septembrī

Eksperti atzinīgi novērtē GISTAR pētījumā paveikto

Photo by Nick Karvounis on Unsplash

2024. gada 10. septembrī Porto, Portugālē notika GISTAR pētījuma Datu un drošības uzraudzības padomes tikšanās, lai apspriestu līdz šim projektā paveikto. Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Klīniskās un profilaktiskās medicīna institūta pārstāvji, kuri vada šo Eiropā un pasaulē unikālo pētījumu, ziņoja par pētījuma gaitu un drošības un privātuma prakšu ievērošanu datu apstrādē un darbā ar pētījuma dalībniekiem.

Padomes tikšanās piedalījās arī GISTAR pētījumā iesaistītie pētnieki: LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts pētnieki prof. Mārcis Leja, Inese Poļaka, Danute Ražuka-Ebela, Starptautiskās vēža izpētes aģentūras (Pasaules Veselības organizācija) pētniece Jin Young Park un projekta GISTAR koordinatore Līga Krauze.

GISTAR ir daudzcentru randomizēts pētījums kuņģa vēža izraisītās mirstības samazināšanai, veicot Helicobacter pylori (H. pylori) eradikāciju un nosakot pepsinogēnu līmeni. Ar tā palīdzību tiek meklētas jaunas stratēģijas kuņģa vēža mirstības samazināšanai augsta riska zonās. Pētījumu, kas notiek tikai Latvijā, veic Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts.
Tikšanās laikā GISTAR pētījuma Datu un drošības uzraudzības padome atzinīgi novērtēja visas komandas līdz šim paveikto, kā arī veiksmīgo darbu, ievērojot pacientu intereses, drošību un privātumu, kā arī ieteica turpināt pētījumā plānoto iekļauto dalībnieku novērošanu.

GISTAR pētījums ir unikāls ne vien Latvijas, bet arī Eiropas mērogā, un tas guvis starptautisku ievērību. Daļa dalībnieku GISTAR pētījumā bija saņēmuši ārstēšanas kursu H. pylori izskaušanai – tagad pētījumu centros tiek veikts speciāls elptests lai noteiktu, vai izskaušana bijusi veiksmīga. Visiem dalībniekiem paņemtas asins analīzes, kurās tuvākā nākotnē tiks noteikti dažādi ar iekaisumu un vielmaiņu saistīti parametri. Šīs analīzes tiks veiktas arī paraugos, kas paņemti dalībniekiem pirms pieciem līdz vienpadsmit gadiem un sasaldētā veidā glabājas laboratorijā. Veco un jauno analīžu rezultāti tiks salīdzināti. Tiks izpētīts, vai izmaiņām asins analīzēs un ar veselību saistītos notikumos ir kāda sakarība ar H. pylori izskaušanas medikamentu lietošanu. Tāpat arī tiks izvērtēts, vai ir kādas sakarības ar to, ka H. pylori infekcija netiek ārstēta.
Latvijas iedzīvotāju iekļaušana GISTAR pētījumā sākās 2013. g. oktobrī un turpinājās līdz 2023. g. augustam. Tajā tika iekļauti kopumā 11223 dalībnieki. To apsekošana tika uzsākta 2023. gada martā un ilgs līdz 2026. gada februārim Eiropas savienības atbalstīto projektu EUROHELICAN un TOGAS ietvaros.

No 2023. gada pavasara darbību uzsākuši un beiguši pētījuma centri Ludzā, Alūksnē, Cēsīs un Saldū, kuros uz apsekošanu aicināti GISTAR dalībnieki, kas pētījumā iekļauti no 2013. līdz 2015. gadam. Šobrīd darbību turpina centrs Rēzeknē un 5. septembrī atvērts centrs Madonā. Kopumā uz apsekošanu pētījuma centros ieradušies vairāk nekā 2000 cilvēku. Šobrīd norit apjomīgs darbs ar datiem un to analīzi.

GISTAR pētījuma Datu un drošības uzraudzības padome dalībnieki ir eksperti medicīnas un ar to saistīto datu apstrādes un procesu jomās:
•    Priekšsēdētāja Īrisa Lansdorpa-Fogelāra (Iris Lansdorp-Vogelaar) ir Roterdamas Erasmus universitātes asociētā profesore, skrīninga novērtēšanas un modelēšanas eksperte;
•    Mangešs Torats (Mangesh Thorat) ir Londonas Universitātes pētnieks vēža prevencijas jomā;
•    Hosē Mašadu (José C. Machado) ir Porto Universitātes profesors, molekulārās patoloģijas un imunoloģijas eksperts;
•    Kolms Omoreins (Colm O’Morain) no Trinity koledžas Dublinā ir emeritēts profesors klīniskajā medicīnā;
•    Jans Bornšeins (Jan Bornschein) ir Oksfordas universitātes eksperts gastroenteroloģijas jomā;
•    Fatima Karneiro (Fátima Carneiro) ir patoloģijas eksperte no Porto Universitātes;
•    Manona Špāndere (Manon Spaander) ir kuņģa-zarnu trakta onkoloģijas profesore Roterdamas Erasmus universitātē.

2024. gada 12. septembrī

Latvijai jābūt līderei kuņģa vēža prevencijas programmās Eiropā, taču pagaidām skaidra rīcības plāna nav

12. septembrī Porto, Portugālē notiek projekta "Ceļā uz kuņģa vēža skrīninga īstenošanu Eiropas Savienībā"(“Towards gastric cancer screening implementation in the European Union”, saīsinājumā - TOGAS), ko vada Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts (KPMI), otrā konference par kuņģa vēža skrīningu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu veselības politikas veidotājiem, pētniekiem un medicīnas speciālistiem. Konferencē piedalās dalībnieki no 27 valstīm.

Latvija spilgti iezīmējas pasaules kartē. To turpmāk labi zinās gan Japānas, Korejas, Ķīnas, kā arī Latīņamerikas un ASV speciālisti. Diemžēl ne pozitīvā ziņā. Ne vienā vien lektoru prezentācijā no dažādām pasaules valstīm sarkani izcelta tika Latvijas nelabvēlīgā situācija kuņģa vēža jomā, vienlaikus augstu novērtējot mūsu pētnieku zinātnē sasniegto, kas turpmāk palīdzēs uzlabot sabiedrības veselības pasākumus gan Eiropā, gan arī ārpus.
Konferencē dalībnieki atzina, ka Latvija gan Eiropas, gan pasaules mērogā ir viena no valstīm ar visaugstāko kuņģa vēža saslimstību, pat situācijā, kad saslimušo skaits samazinās. Līdz ar to, būtu sagaidāms, ka prevencijas pasākumu ieviešanai vajadzētu būt ar visaugstāko efektivitāti, salīdzinot ar citām valstīm ES.

Šī iemesla dēļ Latvijai būtu jāieņem vadošā loma Eiropā ne tikai pētniecībā, bet arī ieviešot kuņģa vēža prevencijas programmas reālā dzīvē. Tomēr pagaidām tas nav noticis.
Lai gan konferencē par kuņģa vēža prevenciju piedalās ievērojams skaits Latvijas profesionāļu un pētnieku, kuri iepazīstināja ar paveikto šajā jomā, tajā nav pārstāvēti Latvijas oficiālo institūciju pārstāvji ar pilnvarām pieņemt lēmumus par kuņģa vēža skrīninga programmu ieviešanu valstī.
Šobrīd Horvātija, Lietuva, Portugāle izskata iespēju ieviest kuņģa vēža skrīningu; vēl papildus citas ES valstis uzskata skrīninga ieviešamu par mērķtiecīgu. Latvijā ar augstāku saslimstību pagaidām jautājums nav ticis izskatīts.

“Latvija pašlaik vada Eiropas līmeņa projektu TOGAS, kura mērķis ir apkopot trūkstošos datus un izstrādāt ieteikumus organizēta kuņģa vēža skrīninga ieviešanai Eiropas valstīs ar visaugstāko saslimstību. Latvija šajā sarakstā ir viena no līderēm, un būtu tikai loģiski, ja valsts rīkotos aktīvāk arī prevencijas programmu ieviešanā. Vienlaikus jāatzīmē, ka valsts apmaksāta skrīninga programmas nepieciešami pragmatiski plānot. Šim mērķim realizējami arī pilotpētījumi. Varu tikai ieteikt tādus plānot jaunajā Onkoloģijas plāna realizēšanas periodam” sacīja LU KPMI direktors, profesors Mārcis Leja.

Par TOGAS: Projekta, kurā piedalās 20 partneri no 14 valstīm, mērķis ir izstrādāt ieteikumus kuņģa vēža skrīninga ieviešanai ES valstīs. Lai to sasniegtu, plānots veikt trīs plaša mēroga pilotpētījumus, ar kuru palīdzību 36 mēnešu laikā tiks attīstīti dažādi kuņģa vēža skrīninga un agrīnas diagnostikas aspekti. Vienlaicīgi tiks izstrādātas arī medicīnas ētikas normām atbilstošas un izmaksu efektīvas vadlīnijas veiksmīga skrīninga ieviešanai. Tas nepieciešams, jo Eiropā pašlaik trūkst efektīvas kuņģa vēža skrīninga metodes. Līdzšinējie pētījumi liecina, ka kuņģī mītošās un kuņģa vēža attīstību veicinošās baktērijas Helicobacter pylori izskaušana kuņģa vēža izraisītu nāves gadījumu skaitu varētu samazināt pat par 40%, tāpēc būtiski atrast veidus, kā šo profilaksi realizēt praksē.

2024. gada 10. septembrī

Kur mēs esam ar kuņģa vēža skrīningu Eiropā 2024. gadā?

Vadošais gastroenteroloģijas žurnāls GUT* ir publicējis profesora Mārča Lejas rakstu par kuņģa vēža skrīninga statusu un perspektīvām Eiropā.

Lai gan Eiropas Savienības Padome ir ieteikusi ieviest kuņģa vēža skrīningu, vadlīnijas par to, kā īstenot šo procesu, vēl ir jāizstrādā. Stratēģija "meklēt un ārstēt" attiecībā uz Helicobacter pylori, proti, aktīva infekcijas klātbūtnes meklēšana ar mērķi to iznīcināt, ja tests ir pozitīvs, ir visperspektīvākā stratēģija Eiropai. Rakstā arī sniegts īss ieskats par pašreizējiem ieviešanas pētījumiem Eiropā: GISTAR, Eurohelican, TOGAS, EUCanScreen.

KOPSAVILKUMS

• Kuņģa vēža gadījumu absolūtais skaits Eiropā katru gadu pieaug. Eiropas Savienības Padome ir ieteikusi ieviest kuņģa vēža skrīningu valstīs vai reģionos ar augstu kuņģa vēža saslimstību un mirstības rādītājiem. Tomēr līdz 2024. gadam Eiropā nav uzsākta neviena organizēta kuņģa vēža skrīninga programma.
• Ir vairāki veidi, kā samazināt kuņģa vēža slogu, taču *Helicobacter pylori* (H. pylori) infekcijas "meklēt un ārstēt" stratēģija šķiet vispiemērotākā Eiropai. Jāatzīmē, ka šī stratēģija būtu saistīta ar pastiprinātu antibiotiku lietošanu.
• Eiropas Savienībā ir ieteicams tikai organizēts uz populāciju balstīts vēža skrīnings, tādēļ arī kuņģa vēža skrīningam ir jāatbilst organizētas skrīninga programmas kritērijiem. Šajā sakarā jāņem vērā vairāki skrīninga organizācijas aspekti pirms pilnīgas kuņģa vēža profilakses ieviešanas Eiropā; starp tiem ir mērķa grupas vecuma diapazons, testu veidi, H. pylori izskaušanas režīmi un uzraudzības stratēģijas. Pašlaik tiek sagaidīts, ka tādi projekti kā GISTAR, EUROHELICAN, TOGAS un EUCanScreen sniegs nepieciešamos pierādījumus. Atsauksmes no lēmumu pieņēmējiem un potenciālajām mērķa grupām, tostarp neaizsargātām populācijām, būs svarīgas programmas plānošanai.
• Šajā rakstā sniegts pārskats par Eiropas iestāžu nesenajiem lēmumiem, progresu kuņģa vēža skrīninga īstenošanā Eiropā un gaidāmajiem izaicinājumiem. Visbeidzot, tiek piedāvāts iespējams algoritms kuņģa vēža skrīningam Eiropā.

*Gut ir vadošais starptautiskais gastroenteroloģijas un hepatoloģijas žurnāls, kuram ir izveidojusies reputācija, jo tas publicē pirmklasīgus klīniskos pētījumus par gremošanas traktu, aknām, žults vadiem un aizkuņģa dziedzeri. Gut piedāvā aktuālu, autoritatīvu un uz klīnisko praksi orientētu saturu visās gastroenteroloģijas un hepatoloģijas jomās. Regulāri tiek publicēti arī raksti, kas apraksta jaunus slimību mehānismus un jaunas diagnostikas un ārstēšanas stratēģijas, kuras, visticamāk, tuvākajā nākotnē ietekmēs klīnisko praksi, un tos veido vadošie speciālisti.

Visu rakstu varat izlasīt šeit: https://gut.bmj.com/content/early/2024/09/04/gutjnl-2024-332705.full

2024. gada 5. septembrī