LU zinātnieki ar ES fondu atbalstu plāno veikt vērienīgu gremošanas sistēmas vēža profilakses pētījumu REGĪNA OLŠEVSKA, ,,LATVIJAS AVĪZE(publicēts - 2012. gada 24. augustā)

 
“Ja vien var atrast Eiropas Savienības fondu finansējumu, jāķeras pie jebkura salmiņa. Cilvēku darbspējīgā vecumā pierobežas novados jau tā ir tik maz, tādēļ  ļaut viņiem tik muļķīgi – neizmeklētiem un neārstētiem, nomirt ar vēzi, ir vienkārši nepiedodami”, uzsver Alūksnes poliklīnikas onkoloģe Ārija Bertuka.

Tādēļ starptautiskais gremošanas sistēmas vēža profilakses pētījums GISTAR, ko 2013. gadā ar Eiropas Savienības institūciju finansiālu atbalstu vairākos Latvijas pierobežas novados cer uzsākt Latvijas Universitātes zinātnieki, nesīs trijkāršu labumu – pētniekiem ļaus pārliecināties par vēža agrīnās atklāšanas metožu efektivitāti, pašvaldībām- uzzināt daudz interesanta par savu iedzīvotāju paradumiem,  bet vietējiem iedzīvotājiem- bez maksas pārbaudīt veselību.


Pašvaldības un mediķi balso par

Latvijas Universitāte sadarbībā ar Starptautisko vēža pētniecības aģentūru (IARC), vairākiem Krievijas un Baltkrievijas pētniecības centriem jau ilgāku laiku strādā pie jauna gremošanas sistēmas ļaundabīgo audzēju novēršanas projekta  (GISTAR), kura laikā paredzēts aptaujāt un izmeklēt līdz pat 30 tūkstošiem iedzīvotāju Latvijā, Krievijā un Baltkrievijā.

 “Pētījuma mērķis ir pierādīt jauno testu iespējas kuņģa un zarnu vēža skrīningā, atklājot pirmsvēža stadijas un  samazinot mirstību,” skaidro tā zinātniskais  vadītājs LU asociētais profesors Mārcis Leja. Piemēram, kuņģa vēža skrīnings nav iekļauts ES rekomendācijās un pasaulē to veic tikai divās Āzijas valstīs - Japānā un  Dienvidkorejā. Taču zinātnieki, tajā skaitā arī Latvijā, ļoti nopietni strādā pie metodēm, kas ļautu to atklāt agrīni vai pat pirmsvēža stadijā. Piemēram, radīti asins testi, kas ļauj spriest, vai kuņģa gļotādā nav radušās  pirmsvēža stadijai raksturīgas izmaiņas. “Nodarbojamies ar audzēju biomarķieru pētījumiem, piemēram, audzējiem raksturīgo marķieru noteikšanu asinis un gaistošo biomarķieru noteikšanas izelpojamā gaisā,” stāsta profesors.

 Pirms “lielā” GISTAR projekta, kas vienlaikus tiks veikts Latvijas, Baltkrievijas un Krievijas reģionos, kur saslimstība ar gremošanas sistēmas audzējiem ir visaugstākā, 2013. gadā plānots pilotpētījums Latvijas un Baltkrievijas pierobežā, kurā piedalīsies ap 3000 dalībniekiem vecumā no 45 līdz 64 gadiem. “Mazā” projekta mērķis ir gūt apstiprinājumu tam, ka tēzes, kas izvirzītas lielajā projektā, patiešām “strādā”, piemēram, zinātnieki vēlas noskaidrot, vai pusmūža vecumā izskaužot helikobaktēriju infekciju, kas saistīta ar kuņģa vēža rašanos, risks saslimt tiešām samazinās.

Mārcis Leja stāsta, ka nejauši izvēlētiem Latvijas pierobežas novadu iedzīvotājiem tiks nosūtīts uzaicinājums piedalīties pētījumā. Pēc tam sekos  apjomīgas anketas aizpildīšana, kurā būs ieļauti jautājumi gan par uztura paradumiem, gan fiziskām aktivitātēm, gan iepriekšējo medicīnisko pieredzi, un elptesta veikšana.  65% nejauši atlasīti dalībnieki bez maksas varēs veikt asins analīzi un slēpto asins piejaukuma noteikšanas testu fēcēs. Ja rezultāti būs pozitīvi, dalībniekiem (arī bez maksas) piedāvās padziļinātu kuņģa vai zarnu izmeklēšanu, bet tiem, kuriem slimība tiks atklāta pirmsvēža stadijā- arī ārstēšanu. Visu pētījuma dalībnieku veselības stāvoklim zinātnieki plāno sekot ilgstoši-  pat 10-15  gadus. 

“Pirmkārt, pētījums palielinās iedzīvotāju interesi par tām vēža skrīninga programmām, ko valsts jau piedāvā un apmaksā. Otrkārt, tā ir iespēja iedzīvotāju grupai, kas iekļauta pētījumā, nodrošināt kvalitatīvu konsultāciju un veselības aprūpi.  Treškārt, pašvaldības iegūs Informāciju par savu iedzīvotāju paradumiem, kas saistīti ar veselību,” ieguvumus no dalības projektā uzskaita Mācis Leja, piebilstot, ka pētījuma veikšanai nepieciešamo finansējumu plānots iegūt, piesakot to Eiropas Sociālā fonda (ESF), Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) vai  Norvēģijas valdības divpusējais finanšu instruments sadarbības projektu konkursiem. 
 

Cilvēkiem trūkst informācijas 

GISTAR pētījums nesāksies tukšā vietā. Tajā tiks izmantoti pilotpētījuma rezultāti, kuru  LU zinātnieku grupa trīs gadus īstenoja Eiropas Sociālo fondu (ESF) aktivitātes “Cilvēkresursu piesaiste zinātnei” ietvaros, un kurš beigsies šī gada decembrī. Tā mērķis bija noskaidrot, kā uzlabot valsts organizēto un apmaksāto kolorektālā jeb zarnu vēža skrīningu, kuru Latvijā veic jau kopš 2009. gada un kurā šobrīd iesaistās tikai 7% no apmēram 800 000 Latvijas iedzīvotājiem, kas vecāki par 50 gadiem (Eiropas Komisijas noteiktais minimums-  45%).

Dalībai pilotpētījumā pēc nejaušības principa tika atlasīti 15 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju vecumā no 50 līdz 74 gadiem, kuriem pa pastu nosūtīja vēstuli ar uzaicinājumu piedalīties kolorektālā vēža skrīningā un vienu no trim skrīninga testiem slēpto asiņu noteikšanai izkārnījumos. Viens no šiem testiem Latvijā jau tiek izmantots, bet divi pārējie bija pilnīgi jauni. Iedzīvotājiem bija iespēja arī zvanīt un uzdot savus jautājumus. “Atsaucība bija ļoti liela-  reizēm saņēmām līdz pat 800 aizpildītiem testiem dienā. Ļoti nozīmīga bija arī atgādinājuma vēstule, kuru pēc zināma laika nosūtījām tiem, kas nebija atsūtījuši testu. Pēc tam aizpildīto testu sūtījumu skaits strauji pieauga,” atceras viena no pētījuma veicējām Daiga Šantare. 451 pētījuma dalībniekiem, kuriem tests bija pozitīvs,  tika veikta bezmaksas izmeklēšana- kolonoskopija, bet tie, kuriem atklāja nopietnas zarnu gļotādas izmaiņas, piemēram, polipus, arī ārstēšana.  

Pilotpētījuma rezultāti ir ļoti pārliecinoši-  skrīninga testus veica vairāk nekā 40%     pētījuma dalībnieku, īpaši atsaucīgi bijuši novadu iedzīvotāji. Tas LU pētniekiem ļauj secināt, ka vēža skrīnings iedzīvotājiem ir vajadzīgs, un viņi grib tajā piedalīties, taču nepieciešama daudz plašāka un vieglāk uztverama informācija par vēža profilakses pasākumiem, lielāka ģimenes ārstu ieinteresētība un ciešāka sadarbība ar pašvaldībām.


VIEDOKĻI

Ģimenes ārsta palīdze no Alūksnes novada Liepnas pagasta Irina Sinka:

 “Savā pagastā diezgan daudz, bez aplinkiem runājam par ļaundabīgo audzēju profilaksi. Atbilstoša vecuma pacientiem piedāvājam veikt arī kolorektālā jeb zarnu vēža testus, ir atklāti arī vēža gadījumi. Tie, kuri iekšēji baidās, tos aizpilda un atnes, bet daudzi izturas pret to vieglprātīgi, uzliek kaut kur tualetē uz loga un aizmirst.  Cilvēki bieži vien negrib zināt savu diagnozi, saka: ”Priekš kam tas vajadzīgs, ja man nav naudas un es nevaru turpināt ārstēties?”

Uzskatu, ka šis projekts ir ļoti labs, it īpaši tādēļ, ka nenotiks gadu vai divus, bet būs ilgtermiņā.”

Kārsavas novada Domes priekšsēdētāja Ināra Silicka:
“Ja šis projekts tiks realizēts, tas būs vēl viens nopietns palīdzības sniegšanas piemērs pierobežai, it īpaši mazajām pašvaldībām. Labi, ka radīts plāns, kā izskaidrot iedzīvotājiem, ko darīt un kur vērsties, lai izsargāties vai laikus atklātu šīs saslimšanas. Tas atvieglos dzīvi mūsu iedzīvotājiem, ņemot vērā to, ka Kārsavā vairs nav slimnīcas. Būtu labi,  ja  kaut reizi nedēļā vienā no mūsu pieciem feldšerpunktiem ierastos  pētījumā iesaistītais mediķis, kas runātu ar iedzīvotājiem par vēža profilaksi, noņemtu  analīzes.”  

 

UZZIŅAI!

Kuņģa vēzis pēc izplatības ir ceturtais izplatītākais ļaundabīgo audzēju veids pasaulē- katru gadu to atklāj ap 989 tūkstošiem cilvēku,  gandrīz 737 no tā mirst.

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem visaugstākā saslimstība ar kuņģa vēzi uz 100 000 iedzīvotājiem ir Korejā 41,4, Mongolijā 34 un Japānā- 31 (vīriešu vidū saslimstība ir daudz augstāka, piemēram, Korejā 62,2).

    Latvijā ap 79% pieaugušo ir inficēti ar helikobaktērijām, kuras ietekmē kuņģa vēža rašanos (salīdzinājumam, ASV – 26%).

    2011. gadā Latvijā uzskaitē pirmo reizi tika ņemti 524 kuņģa vēža slimnieki, no tiem -98 Latgalē jeb  32,5 uz 100 000 iedzīvotājiem (vidēji Latvijā 25,5).

    Ar taisnās zarnas vēzi pērn saslima 530 Latvijas iedzīvotāji, no tiem 101 Latgalē jeb 33,5 uz 100 000 iedzīvotājiem.

    Ar resnās zarnas vēzi pērn Latvijā saslima 651 cilvēks, tiem 78 Latgalē jeb 25,9 uz 100 000 iedzīvotājiem.


                                                                                    2009/0220/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/016

Copyright © 2012-2018 by GiStar Group Riga, LATVIA. All Rights Reserved.